- NAKTSMĪTNE
- MALTĪTES
- AKTIVITĀTES
- Kāzu šķūnis
- Relaksācija Pirtī
- Bērnu nometnes
- Tuvākajā Lantus apkaimē
- Galerija
Bērzaines pag., Kocēnu nov., LV4208
Burtnieks (ezers) – viens no lielākajiem Latvijas ezeriem, iecienīta atpūtas un makšķerēšanas vieta. Ezers ir vairāk nekā 13 km garš un maksimāli 5,5 km plats. Interesanti, ka Burtniekā ietek daudzas upes, bet iztek tikai viena – Ziemeļvidzemes skaistule Salaca.
Burtnieku luterāņu baznīca – 13.gs. beigās celtā, Livonijas kara laikā nopostītā un 17.gs. atjaunotā un pārbūvētā luterāņu baznīca meklējama Burtnieku ezera austrumu krastā.
Vīsraga taka – 2.7km gara dabas taka un kultūrvēstures izziņas taka, sākas pie Burtnieku muižas parka vārtiem, stāsta par Burtnieku muižas un parka vēsturi, un ved līdz putnu vērošanas tornim Burtnieku ezera palieņu pļavā.
Z/S Atdzelvieši – šeit saimnieki Jums laipni un interesanti pastāstīs par kaņepju sviesta gatavošanas procesu. Varēsiet nobaudīt kaņepju sviesta maizītes ar zāļu tēju.
Z/S Jaunjērcēni – pīļu, fazānu,paipalu,bebru un trušu saliņas apskate. Komercmakšķerēšana karpu dīķos. Iespēja nobaudīt kūpinātas karpas un žāvētu bebra gaļu.
Briedes krogs – 1840.gadā celtais Briedes krogs ataino tipisku Vidzemes lauku sētu. Šeit ierīkotajā muzejā var iepazīties ar Burtnieku un zirgkopības vēsturi. Blakusesošajā Burtnieku zirgaudzētavā ir iespēja doties izjādē ar zirgu.
Matīšu luterāņu baznīca – baznīca, kas paceļas pašā Matīšu centrā, celta 17.gs. 80. gados. Dievnama portāls izrotāts ar Zviedrijas karaļa Kārļa XII monogrammu.
Balto stārķu kolonija – pie Matīšu – Mazsalacas šosejas blakus Šķiņķu autobusa pieturai varenu lapegļu alejas kokos atrodas Latvijas lielākā balto stārķu kolonija.
Dikļu pils – 1896. gadā uzcelta izteiksmīga neobaroka stila muižas pils ar mansarda jumtu. 2002. – 2003. gadā veikta apjomīga restaurācija. Pilī iekārtota moderna viesnīca ar mūsdienīgām atpūtas iespējām.
Daviņu Lielais akmens – 4m garais , 2,8 m platais un līdz 1,4m augstais akmens ievērojams ar saviem virspusē izveidotiem 19 noapaļotiem konusveida dobumiņiem, kādi raksturīgi Ziemeļeiropā izplatītajiem kultsakmeņiem. Uzskata, ka 1. gadu tūkstoša otrajā pusē pirms Kristus pie šādiem akmeņiem notika mirušo un auglības kulta rituāli. Latvijā šobrīd zināmi tikai septiņi šāda veida kultakmeņi.